Kabači /cukini-bio.
Neskaidrības ar vārdiem kabacis un cukīni ir radies tādēļ, ka Itālijā audzē un eksportē tumši zaļos kabačus, un tie sarunu valodā iedēvēti par cukīni, savukārt Latvijā vēsturiski audzētas šķirnes ar baltu/gaiši zaļu mizu (tās radušās Tuvajos Austrumos, bet pie mums nonākušas caur Krieviju).
Abi atšķiras ar augļa lielumu. Līdz 21 cm garš un apm. 400 g smags, ar mazām, nenobriedušām sēklām un plānu, mizu ir cukīni.
Visi, kas ir lielāki, bet ar nenobriedušām sēklām, ir kabači. . Kad sēklas nobriest un miza kļūst cieta, tas patiesībā būtu jāsauc par dārza ķirbi. Krāsai un augļa formai nav nozīmes. Itāliešu valodā zuccha ir ķirbis, bet zucchini – mazais ķirbis jeb kabacis.
Itālijā ir izplatītas šķirnes ar zaļiem augļiem, no tā arī radies juceklis.
Recepte no interneta,tiek gatavotas mūsu mājās ar izmaiņām pēc garšs sajūtām.Šī recepte īpaši piemērota no ''ziemas'' kabačiem,par tādiem tie paliek sākot no novembra,jo ir miltaini,ar daudz mazāku ūdens sastāvu tajos[jaunajos kabačos ir 90 % ūdens]
-
1 kabacis
- 300 g trekna siera
- 2-3 daiviņa/s ķiploka daiviņas
- sāls
- milti tik daudz, lai iznāk pabieza pankūku mīkla
- eļļa cepšanai
-
Uz dārzeņu rīves sarīvē kabaci un sieru. [ziemas kabačus vispirms sagriež biezās ripās un izņem sēklas]
Izņemtās sēklas un biezumus var pievienot masai
2. Klāt iekuļ olas, pieliek sāli un miltus tik daudz, lai mīkla ir pabieza.3. Iespiež ķiplokus. Ja gribas ķiplokus var likt vairāk.4. Cep kā pankūkas - sakarsētā eļļa.5. Pasniedz ar krējumu, majonēzi vai ēd tāpat bez aizdara.
Garšīgas arī aukstas.