Sausserdis ēdamais

22. janvāris, 2025 pl. 10:20,

Viens no mūsu jaunumiem būs sausseržu ogu un stādu audzēšana:

Sākot ar šī gada rudeni būs stādi 2 šķirnēm ''Aurora'' un ''Honeybee''

Pasaulē ir daudz sausseržu sugu. Lielākā daļa ir pazīstamas kā dekoratīvās kultūras.
Un tikai divas no tām ir pazīstamas kā ēdamās sugas. Latvijā vairāk audze Kamčatkas sausseržus.
Kamčatkas sausserdis (Loninera kamtschatika), kā nosaukums rāda, ir sastopams Kamčatkā un Kuriļu salās. Krūms līdz 1 m augsts, izplests. Lapas lielākas – 6–10 mm, kas klātas ar bieziem matiņiem. Ziedi plati, piltuvveida formas, 15–20 mm gari. Augļi ieapaļi, eliptiski
Krūmi sāk ražot agrā jaunībā.
Otrajā trešajā gadā pēc iestādīšanas noteikti varēs mieloties ar ogām.
Ēdamie sausserži spēj izturēt visbargākās ziemas, jo to dzimtenē Altajā, Kamčatkā, Sibīrijā aukstums ir daudz bargāks nekā Latvijā.
No liela, apmēram desmit gadu veca krūma var novākt pusspaini ogu. Ražība nav sevišķi augsta, toties ogām ir ļoti vērtīgs ķīmiskais sastāvs.
Stādīšana:
iesaka sausseržus stādīt tikai rudenī pēc lapu nobiršanas, jo pavasarī tie plaukst ļoti agri.
Mazā dārziņā vai uz terases sausseržus var audzēt arī kā toveraugus.
Labāk nopirkt 1–2 gadus vecus stādus ar spēcīgiem dzinumiem, nevis krūmus, kas auguši 3–4 gadus, jo tie tik ātri neieaugs.
Ja tomēr stāda palielus sausseržus, augu virszemes daļu vajag saīsināt, apakšpusē atstājot pa trim pumpuriem.
Apgriezti stādi labāk ieaugs.
Pirms stādīšanas augsnē iestrādā 8–10 kg/m2 organiskā mēslojuma, piemēram, labi sadalījušos kūtsmēslus.
Turpmāk reizi 2–3 gados dod 4–6 kg/m2. Nevajadzētu pārbarot, bet mēslot atbilstīgi sausseržu prasībām.
Ja krūmus papildus nemēslo, tiem veidojas īsi dzinumi un no katra lapu pāra iegūst tikai 1–4 ogas. Jārūpējas, lai dzinumiem būtu vismaz 20 cm pieaugums gadā.
Vislabākā vieta būtu augļudārzā, kur tiem vieglu paēnu sniegtu koku lapotnes. Krūms augs un ražos arī klajā laukā, taču tiešos saules staros tā lapas kļūst neglītas. Tās izskatās it kā apbrūnējušas. Taču tā nav slimība vai kaitēkļu nedarbs. Auga attīstību un ražu tas neietekmē.

Lielākā auguma sausseržus ar stāviem zariem var audzēt kā dzīvžogu. Sausserži lieliski pacieš apcirpšanu. Pat regulāri frizēti, tie pamanīsies dot arī ogas. Dzīvžogam labāk izvēlēties vienas šķirnes vai vismaz līdzīga auguma krūmus, lai tie nenomāktu cits citu.

Ražu var vākt pat tad, ja tas stādīts tikai 5 l tilpuma podā.

Vienkāršākais veids, kā tikt pie jauna sausserža, ir pavairot to ar noliektņiem:
1. Izvēlas lunkanu zariņu, kas sniedzas līdz zemei. Pieliec to.
2. Uzber augsnes kalniņu un uzliek smagu akmeni vai pagali. Tas piespiedīs zariņu zemei un arī saglabās vienmērīgu mitrumu, kas veicinās labāku apsakņošanos. Līdz nākamajam pavasarim jau būs izveidojies jauns stādiņš .

Labs mēslojums ir pelni. Tos vienmērīgi uzputina sakņu zonā. Ap lielu krūmu apkaisa ne vairāk kā pusspaini pelnu. Nedrīkst pārdozēt!

Sausserži mostas agri, tāpēc arī mēslojumu vēlams dot pēc iespējas agrāk.

Secināts, ka pārstrādātās sausseržu ogas saglabā visu vitamīnu un minerālu kompleksu, kas atrodas svaigā ogā. Gatavošanas laikā daļēji tiek iznīcināts tikai vitamīns C, taču pat gatavajā produktā tā koncentrācija joprojām ir augsta.

Saldētas ogas. Visvienkāršākais veids ir sausā laikā nolasītas ogas safasēt trauciņos vai speciālos saldējamos maisiņos un ievietot saldētavā. Vēlāk rudenī, ziemā, iepakojuma saturu atlaidinot, ogas var izmantot saldajos ēdienos, kādu saldētu ogu iebērt tējā, iejaukt jogurta vai piena kokteili, pa saujai pievienot auzu pārslu vai mannā putrai.

Sula. Ļoti garšīga ir sausseržu ogu sula. Rekomendējamā dienas deva esot 100 ml sausseržu ogu sulas dienā.
Sausseržu lielākās priekšrocības ir to ilgmūžība. Tos var audzēt pat 20–25 gadus, bet, veicot pilnīgu visu dzinumu nogriešanu, var sekmēt to pilnīgu atjaunošanos. Veiksmīgi saimniekojot, sausserži ar garšīgām ogām varēs priecēt praktiski veselu cilvēku paaudzi.

* Otra sausseržu priekšrocība ir to pieticība, jo atšķirībā no krūmmellenēm, kas ir ļoti prasīgas pret augšanas apstākļiem, sausseržus var sekmīgi audzēt dažāda tipa minerālaugsnēs, lai gan smagas, necaurlaidīgas māla augsnes tomēr nebūs īsti piemērotas to audzēšanai. Sausserži ir pietiekami plastiski arī pret augsnes skābumu. Tie augs, sākot no viegli skābām līdz neitrālām augsnēm.

* Trešā to priekšrocība ir agrīnums. Latvijas apstākļos ogu ienākšanās laiks ir 10–12 dienas pirms pirmajām (lauka apstākļos) audzētajām zemenēm. Tādējādi sausserža oga ir pelnījusi uzmanību jau ar to vien, ka ir agrākā Latvijas apstākļos iegūstama ogu kultūra. Tātad, audzējot šīs ogas, iespējams nodrošināt agrāku svaigo ogu patēriņu Latvijā.
Sausseržiem pagaidām nav īpaši nozīmīgu kaitēkļu. Šķirnēm ir laba ziemcietība Latvijas apstākļos.
Saussserdis ''Aurora''
Krūms: augstums 180 cm, platums 150 cm, strauji augošs.
Augļi: vidējais svars 1,9 g, cilindriskas formas, pēc garšas nedaudz skābens, sulīgs un garšīgs. Nogatavojas jūnija otrajā dekādē.
Vidējā raža no krūma 5kg. Lai iegūtu bagātīgu ražu, ieteicams stādīt kopā ar citām sausseržu šķirnēm, sevišķi ar “Honeybee”
Sauserdis Honeybee:
Augļu vidējais svars 1.9g, cilindriskas formas, garša saldskāba, sulīga ar deserta garšu. Augļi nogatavojas jūnija otrajā dekādē. Vidēji 4kg no krūma.